CAN 2.0A un CAN 2.0B ir divas Controller Area Network (CAN) protokola versijas. To galvenās atšķirības ir ziņojuma rāmja formāts un garums.
Apraksts
2. VAR.{1}}A:
Standarta kadra formāts, kas pazīstams arī kā pamata kadra formāts.
Izmanto 11-bitu identifikatoru, kas pazīstams arī kā ziņojuma ID.
Kopējais kadra garums ir īss, piemērots vienkāršai datu komunikācijai.
CAN 2.{1}}B:
Paplašināta rāmja formāts.
Atbalsta 29-bitu identifikatorus, tostarp 11-bitu pamata identifikatorus un 18-paplašinātos bitu identifikatorus.
Kadra garums ir garāks, ļaujot pārsūtīt vairāk mezglu un datu sarežģītākos tīklos.
Funkcijas
2. VAR.{1}}A:
Rāmja struktūra ir salīdzinoši vienkārša, un pārraides ātrums ir ātrāks.
To parasti izmanto sistēmās ar nelielu mezglu skaitu un vienkāršām komunikācijas prasībām.
2. VAR.{1}}A:
Atbalsta vairāk identifikatoru un ļauj sazināties ar vairāk mezglu.
Lai gan kadra garums ir palielināts, tas ir elastīgāks un piemērots sistēmām, kurām jāpārraida liels datu apjoms vai kurām ir sarežģīta tīkla topoloģija.
Pieteikums
CAN 2.{1}}A parasti izmanto vienkāršākos lietojumprogrammu scenārijos, piemēram, rūpnieciskajā kontrolē, vienkāršos transportlīdzekļa tīklos utt.
CAN 2.{1}}B ir vairāk piemērots sarežģītiem lietojumu scenārijiem, piemēram, modernu automašīnu transportlīdzekļu tīkliem, rūpnieciskās automatizācijas sistēmām utt.
Lielākā daļa mūsdienu CAN kontrolleru atbalsta CAN 2.{1}}B un ir saderīgi ar CAN 2.0A ziņojumu rāmji.
Tajā pašā tīklā CAN 2.0A un CAN 2.0B ziņojumu rāmji var pastāvēt līdzās, ja vien visi tīkla mezgli atbalsta CAN 2.0B.
